..rakstu cietos krēslos, mīkstās gultās,

kājas gaisā, aizliktas aiz muguras,

man šķiet, ka dzirdu noti,

bet bez muzikālās dzirdes nevaru

nosaukt to vārdā. Minors, mažors,

pārāk augsts soprāns pūlas

iekļauties korī, es atbrīvoju vietu, nostājos

blakus īstajiem soprāniem, iespiežos

starp altiem, mani vilina

krāšņais skanējums un viegli atdarināmas,

pazīstamas melodijas trūkums.

Gribu piekļūt dzejai, lai arī zinu, ka LIELAIS CENZORS sēž uz mazās iesākto dzejoļu kaudzītes. Baidos mēģināt rakstīt un jūtu – ja vien šodien pat nepiesēdīšos vismaz pie viena veca dzejoļa noslīpēšanas, vismaz pamēģināt, tad nekad vairs pie dzejošanas neatgriezīšos. Joprojām esmu pārliecināta, ka dzeja ir izteiksmes aug­stākā forma.

1999. gada 26. oktobris